8. marta
Nav viegli stāstīt par mūsu organizācijas darbu: Lukašenko režīms ievieš arvien vairāk represīvu ierobežojumu. Nav iespējams pat vispārīgi aprakstīt darbu ar cilvēkiem “viņā pusē” – no tiesiskas sabiedrības skatu punkta tajā nav nekā pretlikumīga. Tomēr mūsdienu Baltkrievijā pats fakts, ka cilvēks ir uzņēmis kontaktu ar ārvalstu organizāciju, var novest viņu cietumā vai vismaz radīt lielas nepatikšanas.
Runājot par darbu Latvijā, drīzumā ceram šeit publicēt konkrētus faktus un skaitļus – vieni cilvēki ir saņēmuši palīdzību bēgļa statusa dokumentu noformēšanā, citiem tika piedāvāts darbs. Uzticības tālrunis pieņem zvanus un gandrīz katru dienu kāds vēršas pēc palīdzības. Darbā tiek iesaistīti Latvijas pilsoņi – darba devēji un brīvprātīgie.
Diemžēl šajās ziņās nāksies iztikt bez vārdiem un fotogrāfijām: tiem, kas pie mums bēg no Lukašenko režīma, joprojām ir radinieki un draugi Baltkrievijā, un jebkurš “veiksmes stāsts” var kļūt par iemeslu jaunām vajāšanām. Taču šādi stāsti ir un būs vēl!
Turklāt, protams, mēs noteikti palīdzēsim bēgļiem no Ukrainas. Pagaidām šādu lūgumu ir maz, taču mēs darīsim visu, ko spējam (arī ārpus šī projekta ietvariem) – esam atvērti ikvienam, kurš cieš no bijušās PSRS diktatoriskiem režīmiem, un vēl jo vairāk tiem, kas kļuva par Putina tirānijas agresijas upuriem.
